1.Starptautisko attiecību un diplomātijas vēstures priekšmets un avoti. Vispārpolitiskā situācija Eiropā 16. gs.
Starpt. att- sab.att.nozare;->politiskās,ek-ās, tehnikas u.c. att. starp valstīm,valstiskiem veidojumiem,nācijām, kas cīnās par savu neatkarību,un starp. org.
Diplomātija-valsts un valdību vadītāju,kā arī ārējo iestāžu oficiāla darbība valst ārpolitikas mērķu īstenošanai un tā suverēno tiesību un interešū aizsardzība. Dipl.darb. formas ->starpt.kongresi, konferences,vienošanās,diplomātiskās sarunas un sarakse,starp līgumi un vienošanos sagatavošana un noslēgšana,valsts pārstāvība citās valstīs ar pārstāvniecību un misiju starpniecību. Dipl.organizāciju ,dipl, darbības formas un metodes nosaka valsts ārpolitikas mērķi un uzdevumi.
Diplomātija ir viens no valsts ārpolitikas līdzeķliem. Tā ir valsts galvu,valdību un speciāli ārējo attiecību iestāžu darbība, lai mierīgā ceļā iedzīvinātu savu valstu ārējās politikas uzdevumus. Diplomātija ir savu valstu tiesību un iterešu aizstāvēšana ārzemēs.
No grieķu val. Dipl. "diploma" ir dēlīšu pāris (akreditācijas dokuments)To sāk lietot Rietumeiropā 18.gs.beigās.Senajā Grieķijā diploms bija apliecība, ar kuru tika apliecināta studiju kursa beigšana. Romas Impērijas laikā vārds "diploms" tika lietots oficiālu ceļošanas dokumentu apzīmēšanai, kā pasēm un ceļošanas dokumentiem pa imērijas ceļiem, kas tika iespiestas uz dubultām metāla platēm. Vārdu diplomātija pirmo reizi ieviesa Edmunds Burks 1796.gadā, balstoties uz franču vārdu "diplomatie"
Dipl.- sarunu vešanas māksla un prakse starp pārstāvjiem vai valstu grupā. Šo terminu parasti lieto attiecībā uz starptautisko diplomātiju,starptautisko att. īstenošanu ar profesionālu diplomātu starpniecību attiecībā uz "miera būvēšanas" , tirdzniecības, kara, ekonomikas un kultūŗas jatutājumiem.…
