4. Sadzīviskās intonācijas krājumā “Pusvārdiem”
Krājumā “Pusvārdiem” pieaug sadzīvisko noskaņu īpatsvars, un tiek atklātas iepriekšējiem krājumiem neraksturīgas tēmas – ģimene, cilvēku savstarpējās attiecības u.tml. Krājumam raksturīgs arī agrāk neminētu tēlu akcentējums, piemēram, bērna tēls. Dzejolī “Brīvības valoda” dzejniece min iemeslu, kādēļ nav vairs akcentēta tautas likteņtēma un netiek piesaukti tautas svētuma simboli:
“Mūsu brīvība vairs nerunā
Uguņu mēlēs, karogu saucienos,
Tās vārdi vairs neatbalsojas
Lielgabalu heksametrā.
Tagad tā iegrebj savas zīmes
Mutes kaktiņu vīpsnā…”
Tādējādi dzejniece uzsver pārmaiņas trimdas latviešu dzīvē, pasaules uztverē un tēvzemes izjūtā. Ir pagājuši gandrīz četrdesmit gadi kopš kara, kopš dzimtenes zaudējuma. Izaugusi jauna paaudze, kura nav piedzīvojusi karu. Trimdas latviešiem mainījusies dzīves vērtību sistēma, centrā izvirzot sadzīviskās vērtības. Tādējādi arī V.Strēlertes dzejā sadzīviskās intonācijas, piemēram, ģimenes nozīmes akcentējums mijas ar atziņu, ka “pamati ir izskaloti” (“Bez pamata”).
…
