Pedagoģijā visvairāk ir vajadzīga kopēja vadoša ideja. A.Dauge izvirza trīs audzināšanas principus: humanitātes princips, aktivitātes jeb pašdarbības princips, individualizēšanas princips. Par šiem principiem valda absolūta ieskatu saskaņa. Humanitātes ideja-vai cilvēks ir vērtīgs, ja viņam nav nekādas speciālas vērtības. Otrs princips-kā pašdarbība ietekmē tālāko attīstību, vai tā nerada kādas problēmas. Trešais princips-audzināšanā svarīga ir bērna individuālā būtība, kas ļaus arvien vairāk sasniegt.
Tā nolūkā nonāk pie Daltona plāna-audzēkņi sadalīti grupās, lai labāk saskatītu audzēkņu īpatnības un tā visus ievestu intensīvākā un augstas kvalitātes darbā. Šis ir Daltonisma galvenais motīvs. „Apdāvināto” un atpalikušo skolas uzsver bērnu subjektīvās īpatnības. Ar individualizēšanos skolēns strādā sev piemērotu darbu, atbilstoši savām spējām un īpatnībām. Ar šo principu tiek sekmēts skolas darbs, taču pastāv arī nepilnības, kuras var novērst.
Skolotājs reizēm nedod iespēju bērnam savus spēkus vingrināt un norūdīt. Bērnā ir intereses, kas nāk no sirds un dziļām saknēm, bet ir arī ārēju kairinātāju modinātas.
„Vecā” skola maz uzmanības pievērš atsevišķu audzēkņu īpatnībām, un bērnam ļoti mazā mērā tika dota iespēja realizēt savas īstās vērtības un sasniegt savu pilnību. Tā rezultātā cieš sabiedrība, jo nesaņem to, ko varēja saņemt no šī audzēkņa. Tādēļ daudzi pedagogi audzināšanu pamato vienīgi uz bērna tieksmēm, interesēm, dāvanām, tic, ka tās noteic gan audzināšanas mērķi, gan arī pilnos apmēros norāda, kādi šo mērķu sasniegšanai lietojami līdzekļi.
…
