Dialoģisms – autora un recidīvista attiecības.
Narratīva – no fr.val. narrative – stāsts, vēstījums. Teksta kā komunikatīvās vienības pazīmju kopums, kas nodod informāciju no autora adresātam.
Teorija aizsācējs M. Bahtins.(ētiskā literatūra).
Izdala 2 vēstītāja teksta darbības līmeņus;
1. notikums, par kuru tiek vēstīts (fakts);
2. pats stāstīšanas process- stāstījums par faktu. Visiem vārdiem tekstā ir saimnieks (narators, vēstītājs) un ir adresāts (lasītājs, klausītājs).
Mūsdienu tendences – autors, personāžs (inplicētais autors) nav reāls cilvēks, bet gan tēli, kuri veidojas; distance starp reālo autoru, implicēto autoru un naratoru pārvēršas par ironisku spēli; depersonalizētais vēstītājs, bezpersoniskas informācijas nesējs, izteikti naratora figūra un citas tendences.
Naratoloģijas pamat termini:
FABULA – notikumu pēctecība, kas bija patiesībā, kopējais ierobežotais arsenāls;
SIŽETS – pamat notikums atveidots tekstā, kā par to uzzina lasītājs (veidojas individualizētais vēstījums).
P. Pikers – sižetu aizstāj ar intrigu.
J. Lotmans – teksta iespējas kļūst par mākslinieku nosaka tieši sižets. Bez sižeta teksts būtu bināro opozīciju sistēma, sastingusi shēma.
…
