Man patīk iztēloties, ka es dzīvoju guļbaļķu lauku mājā ar burvīgu skatu uz upes ieleju, ka man ir pašam sava neliela saimniecība, kurā man palīdz bērni un sieva.
Domāju, ka pavisam līdz galam nav īsti droši uzticēties un balstīties uz nākotnes sapni, jo kādu dienu tie var sabrukt. bet tas jau nenozīmē, ka nedrīkstam kaut ko iecerēt, tikai jābūt uzmanīgiem. Un vispatīkamākais rezultāts būs tad, ka sapnis būs izsapņots, un līdz galam. Ja mirst domas – tā nav liela problēma. Ja mirst sapņi tas pamazām mirst arī pats cilvēks.
…
