Sērskābe (H2SO4) ir stipra, neorganiska skābe. Sērskābe ir bezkrāsains, smags, viskozs šķidrums (ρ = 1, 83 g/cm3). Sērskābe katalizējas 10,45 o C temperatūrā un vārās 296, 2 o C temperatūrā. Tā ir ļoti higroskopoiska, lieto gāzu žāvēšanai.
To iegūst, šķīdinot ūdenī sērskābes anhidrīdu SO3. (Parasti gan lieto atšķaidītu sērskābi, lai neveidotos sērskābes migla no ūdens tvaikiem). Sērskābes sāļus sauc par sulfātiem. Sērskābe reaģē ar lielāko daļu citu skābju sāļu. Sērskābe ir arī nozīmīga skābā lietus sastāvdaļa. Sērskābes hidratācija ir eksotermiska, tas nozīmē, ka, šķīdinot sērskābi ūdenī, izdalās siltums; iegāžot ūdeni koncentrētā sērskābē, tas var sākt vārīties un izšķaidīt sērskābi apkārt, tāpēc atšķaidot sērskābi, to vajag liet ūdenī, nevis otrādi. Ja sērskābē izšķīdina sērskābes anhidrīdu, iegūst oleumu (kūpošā sērskābe), to lieto daudzu organisko vielu nitrēšanai. …
