Divdesmitais gadsimts igauņu mūzikā devis vairākas interesantas personības, kuru vārdi diemžēl pasaulē ir labāk zināmi, nekā Latvijas mūsdienu komponisti. Sinks, Sumera, Tīrs, Sisaks ir ļoti populāri igauņu komponisti, tomēr ir kāda persona, kuru pamatoti var dēvēt par Igaunijas mūziķu – avangardistu patriarhu. Tas ir laicīgā un garīgā pretnostatījumā strīda aizsācējs, cilvēks ar lielo burtu, sava laika leģenda Arvo Perts.
Agrīnais periods (1958-68)
23 gadu vecumā Pērts sacer darbus jaunās padomju mūzikas ietekmē, ko kritiķi nosauc par antiavangardu:
1958. gadā rodas vairāki skaņdarbi: Stīgu kvartets, Partita klavierēm, Divas sonatīnes klavierēm.
Komponists jau 60 – jos gados izsauca uz sevi kompartijas uguni, pieteikdams sevi ar pirmajiem opusiem: Nekrologs orķestrim (1961), Musica sillabica 12 instrumentiem (1964) un Credo (1968).
Šie darbi, sacerēti seriālā tehnikā, noslēdza pirmo komponista daiļrades periodu.…
