Secinājumi
Komunikācijas procesā ar verbālajiem un neverbālajiem komunikācijas līdzekļiem cilvēki nemitīgi nodod, saņem informāciju, un reaģē uz to.
Neverbālās komunikācijas līdzekļu pamata, galvenās funkcijas ir runas papildināšana, runas aizvietošana un komunikācijas partneru emocionālo stāvokļu reprezentācija.
Jebkurš cilvēks savas dzīves laikā neapzināti iemācās nodot un uztvert neverbālos informācijas signālus, taču šo zināšanu izkopšana un pielietošanas efektivitātes palielināšana var palīdzēt sasniegt izvirzītos mērķus gan darbā, gan ārpus tā.
Neverbālo komunikāciju līdzekļu izmantošana un uztvere atšķiras, atkarībā no cilvēku tautības, nodarbošanās, temperamenta un citiem faktoriem.
Neverbālās komunikācijas teorija un prakse tieši tiek izmantota dažādās profesionālajās sfērās, piemēram, pārdošanā, politikā, kriminālistikā.
Svarīgi ir atcerēties, ka sazinoties ar apkārtējiem cilvēkiem, ir jāņem vērā ne tikai tas, ko tie saka, bet arī tas, kā tas tiek darīts, tas ir, vai vārdi saskan ar darbiem, respektīvi – neverbālā informācija nedrīkst būt pretrunā ar verbāli izteikto, pretējā gadījumā ir aizdomas, ka cilvēks melo, vai vēlas kaut ko slēpt.
Tas ir arī ne mazāk svarīgi pedagoģiskā saskarsmē, jo, pārzinot neverbālās komunikācijas iezīmes, jeb citādi sakot – pārvaldot ķermeņa valodu, ir vieglāk kontaktēt un izprast sarunas partnera teikto.
…
