Viņa apzinājās to, ka nāve viņu atbrīvos no visām ciešanām un ka vienlaicīgi tas sāpinās gan Vronski, gan viņas vīru. Viņai tas pat sagādāju baudu, apzinoties, ka viņa sāpinās šos divus vīriešus, tāpēc viņas izvēle bija pašnāvība- pakļūšana zem vilciena.
Anna bija sarežģīta sieviete. Viņa vienmēr jutās kā upuris, tikai lai visi citi justos vainīgi, kas labi sasaistās ar Annas izdarīto pašnāvību, jo viņa kā upuris pakrīt zem vilciena, lai Vronskis un viņas vīrs jūtas kā vaininieki pie šīs Annas izvēles. Bet, manuprāt, tas nebija braucošais vilciens, kas nogalināja Annu, tā bija sabiedrība ar saviem uzskatiem un nosodošajiem skatieniem. Kad Anna vēl bija dzīva, iekšēji viņa jau bija mirusi un pazaudējusi sevī kārtīgu un saprātīgu sievietes tēlu.
SECINĀJUMI
Darba autors mani labi iepazīstināja ar 19. gadsimta dzīvi kopumā, jo ne tikai nodevība tika labi atspoguļota, bet arī vienkāršas sadzīves ainas un lietas, kā piemēram, apģērbs, ēdiens un cilvēku savstarpējās attiecības. Romāns ir labs pierādījums tam, ka sabiedrības uzskatiem ir liels spēks un ka tie spēj spēcīgi ietekmēt cilvēku mentālo veselību. Es domāju, ka mūsdienās netrūkst tādu ģimeņu, kuras izjūk nodevības dēļ, un mūsdienu sabiedrība tam nepievērš lielu uzmanību, taču 19. gadsimtā tas bija pilnīgi pretēji.
Maza aizraušanās, kas izvēršas nopietnā dēkā, katrās attiecībās atrisinās citādāk, taču šoreiz grāmatas galveno varoni tas noveda līdz pašnāvībai. Ir dzirdēts teiciens, ka jūtām jau nevar pavēlēt, taču ir reizes, kad labāk padomāt par to, kādas ir iespējamās sekas izdarītajai izvēlei. Romāns ļauj aizdomāties par mīlestību un tās sekām.
…
