Savas „pārējās patiesības” indivīds var paust radošā darbībā, kur mūsdienās nav nekādu noteikumu vai statūtu, kamēr eksaktās zinātnes, kā arī ekonomika, politika un tieslietu zinātnes stingri balstās uz vienu konkrētu, vienādu patiesību, ko nodrošināt spēj tikai pareiza pieeja tam, kas īsti patiesība ir un kam tā pieder.
Kā jau minēju, patiesības korespondences teorija uzskatāma par visprecīzāko un objektīvāko, taču humanitārās un sociālās zinātnēs nevajag vairīties no subjektivitātes un viedokļu atšķirības, jo arī faktus katrs indivīds var interpretēt pa savam. Absolūta taisnība ir tikai teorētiska, un, kā teicis kanādiešu ārsts Viljams Oslers, „In seeking absolute truth we aim at the unattainable and must be content with broken portions”.
…
