Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.11.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Kodolreaktori un atomelektrostacijas', 1.
  • Prezentācija 'Kodolreaktori un atomelektrostacijas', 2.
  • Prezentācija 'Kodolreaktori un atomelektrostacijas', 3.
  • Prezentācija 'Kodolreaktori un atomelektrostacijas', 4.
  • Prezentācija 'Kodolreaktori un atomelektrostacijas', 5.
  • Prezentācija 'Kodolreaktori un atomelektrostacijas', 6.
  • Prezentācija 'Kodolreaktori un atomelektrostacijas', 7.
  • Prezentācija 'Kodolreaktori un atomelektrostacijas', 8.
  • Prezentācija 'Kodolreaktori un atomelektrostacijas', 9.
  • Prezentācija 'Kodolreaktori un atomelektrostacijas', 10.
  • Prezentācija 'Kodolreaktori un atomelektrostacijas', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Plusi
Atomelektrostacijas ir līdzīgas termoelektrostacijām, tikai te netiek sadedzināts liels daudzums kurināmā un tāpēc neveidojas izmeši (dūmi) un (cietā kurināmā gadījumā) nav nepieciešamas liela daudzuma kurināmā pārkraušanas un apstrādes iekārtas.Tā kā atomreaktora avārijai var būt smagākas sekas nekā ar oglēm vai gāzi kurināma tvaika katla avārijai, mūsdienīgās AES reaktoru ievieto izturīgā betona apvalkā, kas pasargā no radioaktīvo materiālu nokļūšanas apkārtējā vidē, ja notiek avārija. Šī konstrukcija ir dārga, tāpēc dažiem agrāk būvētajiem reaktoriem to nelietoja (piemēram, Černobiļas AES).

Mīnusi
Ja atomelektrostacijas reaktora dzesēšanas sistēma sabojājas, tā aktīvā zona ar kodoldegvielu strauji sakarst līdz 3000 °C temperatūrai un tad tas sāk kust. Šāda avārijas situācija atomelelektrostacijā var izraisīt sprādzienu un novest pie ievērojamas apkārtējās vides piesārņošanas ar radioaktīvajiem materiāliem.
Lielākie negadījumi:
Černobiļas AES, 1986. gadā
Fukušimas I AES, 2011. gadā

Autora komentārsAtvērt
Atlants