Jēdziens. Ar jēdzienu „intelektuālais īpašums” parasti apzīmē dažādus nemateriālus labumus, zināšanas, pieredzi un citus līdzīgus objektus, kurus raksturo to nemateriālā darba un fakts, ka tos var izteikt un novērtēt naudā. Intelektuālais īpašums jēdzienu ikdienā lieto, lai apzīmētu iepriekšminētos objektus, bet reizē tas ir juridiska kategorija ar noteiktu saturu. Šo juridisko kategoriju parasti lieto, lai apzīmētu virkni tiesību, kuras saistītas ar nemateriāla rakstura objektiem, kas pēdējos trijos gs. Iegūst arvien lielāku un būtiskāku nozīmi gan civiltiesiskajā, gan komerciālajā apritē.
Teorija. Tā kā tiesības lielākā vai mazākā mērā ir zinātnes izpētes priekšmets, tad arī tiesību doktrīnas ietvaros it tikušas izstrādātas vairākas teorijas, kuru uzdevums ir pamatot šādas juridiskas tehnikas lietošanu sabiedrisko attiecību regulēšanā.
Konvencionālais jēdziens raksturs atklājas apstākļi, ka daudzos starpvalstu divpusējos līgumos tiek iekļauta klauzula, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu. Visbiežāk tie ir līgumi par ārvalstu investīciju aizsardzību vai citu ekonomiska rakstura sadarbību, kur kā viens no investīciju objektiem ir minēts intelektuālais īpašums.…
