Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Vārdšķiras', 1.
  • Konspekts 'Vārdšķiras', 2.
  • Konspekts 'Vārdšķiras', 3.
  • Konspekts 'Vārdšķiras', 4.
  • Konspekts 'Vārdšķiras', 5.
  • Konspekts 'Vārdšķiras', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Vārdšķiru morfoloģiskā analīze
Visu plašo valodas vārdu krājumu morfoloģijā grupē vārdšķirās, t. i., apvieno klasēs pēc kopējām pazīmēm:
1) pēc vispārinātās leksiski gramatiskāš nozīmes. Tā, piemēram, vārdi, kas īstenības parādībasnosauc kā priekšmetus, ir lietvāŗdi (akmens, ēka, saule, prieks, sausums u. c.). Tātad lietvārdu leksiski gramatiskā nozīme ir priekšmetiskums. Vārdi, kas nosauc darbību, stāvokli, procesus kā darbību, ir darbības vārdi (vingrot, gulēt, augt u. c.). visiem darbības vārdiem vispārinātā leksiski gramatiskā nozīme ir darbības nozīme;
2) pēc morfoloģiskām pazīmēm. Tā, piemēram, lietvārdem piemīt dzimte, skaitlis, locījums, bet darbības vārdiem – laiks, persona, kārta, izteiksme;
3) pēc sintaktiskā lietojuma teikumā, t. i., par kādu teikuma lecekli vārdšķiras vārdi mēdz būt. Tā lietvārdi var būt par jebkuru teikuma locekli, bet darbības vārdi - parasti par izteicēju. Piemērs: Vasaras (apzīmētājs) novakarē (laika apstāklis) vējš (teikuma priekšmets) ir gaidīts viesis (izteicējs), tas atspirdzina ravētājus (papildinātājs);
4) pēc vāŗddarināšanas īpatnībām. Tā, piemēram, produkīvs lietvārdu darināšanas līdzeklis ir izskaās –šana, -ums, un tādu izskaņu nav citu vārdšķiru vārdiem (vingrot – vingrošanam vingroja – vingrojums).

Autora komentārsAtvērt
Atlants