Kā gruzdoša ogle un mūžīga nemiera guns, kā trūdošs esamības rudiments, ikvienā no mums gail mūsu dzīves semdegas. Tie vārdi, kaurus puspateiktus norijam, tās domas, kuras tikko dzimušas slāpējam, un darbi, kurus aizmirst spējam tikai līdz pirmspēdējam elpas vilcienam.
Tā Reīnas Ezeras vēstījumā ar septiņām atkāpēm vairāki cilvēki meklē bezgaisu un pelnus, ar kuriem dzēst krāsmatas sevī. …
