Ir svarīgi mākt just cilvēku, cilvēka iekšējo pasauli. Vajag pieņemt cilvēkus tādus kādi viņi ir. Katram no mums ir savi plusi un minusi. Protams, ka pedagogiem daudz vieglāk ar sekmīgiem bērniem. Un vairākos gadījumos pedagogi neuztver, nepievērš uzmanības nesekmīgiem bērniem. Bet tas nav pareizi, vajag obligāti atrast kopīgo valodu un atrast iemeslu kāpēc tās bērns kaut ko nedara vai nemāk to izdarīt, kas viņam traucē. Bērns uztver visu kas ir apkārt. Viņš skatās, vēro un dara to pašu ko dara apkārtējie cilvēki un arī nākotne viņš darīs to pašu.
Pedagogam ir ļoti svarīgi atrast pieeju pie katra bērna/cilvēka atsevišķi. Katrs ir unikāls. Nevar prasīt matemātiķim uzzīmēt gleznu un nevar prasīt gleznotājam uzrakstīt atskaiti par to, ka strādā atomelektrostacija. Katram no mums ir sava pasaule, savi uzskati uz dzīvi. Pašrealizācija ir vissvarīgākais dzīvē. Jo tā dod mums iespēju dzīvot, atvērt, saprast un atrast sevi. Katram no mums vajag interesēties par cita cilvēka dvēseli, par iekšējam jūtam. Ka arī mūsdienas ir ļoti svarīgi atbalstīt viens otru kaut ar labiem vārdiem, jo tieši labi vārdi dara mūsu dzīvi skaistāku un laimīgāku.
…
