Polisas periodizācija.
1.Arhaiskais periods 8.– 6.gs..p.m.ē., valsts veidošanās, nostiprināšanās, pārvaldes pirmais posms.
2.Klasiskais periods 5.– 4.gs.p.m.ē., uzplaukums.
3.Norieta periods jeb helēnisma periods 3.–2.gs.p.m.ē., kad romieši iekaro grieķus, pakļauj Atēnas un Spartu. 323.g. Aleksands pēkšņi nomirst, un viņa impērija sadalījās. Hellēnisma periods turpinās vēl mūsdienās. Hellēnisms ir viss grieķiskais, kas pastāv ārpus Grieķijas, piemēram, grieķu skulptūras utt.
Kā patstāvīga valsts Grieķija nodibinājās tikai 1825.gadā.
Polisas būtība.
Pilsvētvalstis sauc par polisām. Grieķu polisas bija pilsoņu kopienas, kas pašas pieņēma likumus. Sastāv no:
1)pilsētas teritorijas (ielas, ēkas)
2)zemkopības teritorijas (tīrumi, labības lauki)
Atēnās dominēja pilsētnieki (amatnieki, tirgotāji), bet Spartā – zemkopji. Zemnieki vienlaicīgi ir politiķi, pilsētnieki. Lai aizsargātu savu pilsētu, grieķi cēla nocietinājumus kalnā, pilsētvalstis izauga ap šo kalnu un kalna nocietinājumus sauca par akropoli. Nozīmīga vieta bija arī agorai – tirgus laukumam. Agrāk grieķi saukuši sevi par ahajiešiem. Grieķu nosaukums ir romiešu piešķirtais. Grieķi bija senās pasaules dibinātāji.
Polisas princips.…
