Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.04.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Lauksaimniecības nozares attīstība Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvvalsts la', 1.
  • Konspekts 'Lauksaimniecības nozares attīstība Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvvalsts la', 2.
  • Konspekts 'Lauksaimniecības nozares attīstība Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvvalsts la', 3.
  • Konspekts 'Lauksaimniecības nozares attīstība Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvvalsts la', 4.
  • Konspekts 'Lauksaimniecības nozares attīstība Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvvalsts la', 5.
  • Konspekts 'Lauksaimniecības nozares attīstība Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvvalsts la', 6.
  • Konspekts 'Lauksaimniecības nozares attīstība Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvvalsts la', 7.
  • Konspekts 'Lauksaimniecības nozares attīstība Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvvalsts la', 8.
  • Konspekts 'Lauksaimniecības nozares attīstība Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvvalsts la', 9.
  • Konspekts 'Lauksaimniecības nozares attīstība Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvvalsts la', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Reizē ar mobilizāciju, kur iesauca darba spējīgos vīriešus, 1914. gadā sākās arī lopu rekvizīcijas. Vispirms rekvizēja zirgus karaspēka vajadzībām. Tas apgrūtināja lauksaimniecības darbus un saimniekošanu laukos, jo zirgs tai laikā bija neatsverams palīgs lauku darbos un galvenais lauku satiksmes līdzeklis. Zirgu rekvizīcijas atkārtojās arī vēlāk. Piemēram, 1916. gada janvārī notika zirgu, ratu un iejūgu rekvizīcija Valkas apriņķī.
1914. gada augustā rekvizēja arī govslopus, bet rekvizētāji nebija padomājuši, ka rekvizētie lopi jāapgādā arī ar barību. Sakarā ar to savākšanu punktos nobeidzās tūkstošiem rekvizēto lopu. Tāpēc nākamajā liellopu rekvizīcijā, kas notika 1915. gada jūnijā, lopu īpašniekiem bija reizē ar rekvizētiem lopiem jādod zināms daudzums lopbarības.
Gaļas vešana no attālākajiem Krievijas apgabaliem, lai sagādātu uzturu lielajai krievu armijai, kas atradās Latvijā, izrādījās krievu ierēdņiem par grūtu. Tāpēc lopu rekvizīcijas Latvijā patstāvīgi atkārtojās. Beidzot 1916. gada janvārī kara iestādes Vidzemē rekvizēja jau visus liellopus, atstājot katrai ģimenei no 1-5 personām tikai vienu pašu govi.
Grūtības bija arī ar labību. Kaut gan 1915. gada raža Vidzemē bija labāka nekā iepriekšējā gadā, toties daudz vairāk labības bija jānodod karaspēka vajadzībām. Pēc oficiālo iestāžu ievāktajām ziņām Vidzemes guberņu, galvenokārt tās dienvidu, t.i. latviešu apdzīvoto daļu, 1916. gadā bija vajadzīgs apgādāt ar apmēram pusmiljona pudu labības, lielāko tiesu sēklai, bet pa daļai arī uzturam. No minētā daudzuma bija vajadzīgs ap 340 000 pudu auzu, 127 000 pudu miežu, 9000 pudu kviešu utt.
Agrākos laikos pagasta sabiedrībām piederēja īpašas labības krājumi, t.s. magazīnas, kurās glabājās zināmi daudzumi rezerves labības, ko pagasts aizdeva lauksaimniekiem neražas vai citos nelaimes gadījumos. Pēdējos gados lielākā daļa Vidzemes pagastu bija šos labības krājumus izpārdevuši. Kur šādi labības krājumi vēl bija palikuši, valsts amatpersonas deva norādījumus tos likvidēt.
1916. gadā valsts iestādes mudināja Vidzemes lauksaimniekus ražot pastiprinātā kārtā zirgu barību armijas vajadzībām, šim nolūkam izsniedzot pat avansus sēklas iegādei.

Autora komentārsAtvērt
Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Lauksaimniecības nozares attīstība Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvvalsts laikā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/395023

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.