Novālisa romānā ,,Heinrihs fon Ofterdingens’’ ir stāstīts par jaunekļa Heinriha un viņa tēva sapņiem. Heinrihu ļoti iespaidoja kāda svešinieka stāsts. Jauneklis bija tik ļoti pārņemts ar stāstu par zilo puķi, ka viņš nevarēja nekur rast mieru, viņš pat aizmigt nespēja. Viņa ķermeni un prātu pirmo reizi bija paņēmušas savā varā neizsakāmas ilgas.
Savukārt Heinriha tēvs savu sapni bija nosapņojis jaunībā, pirms Heinriha dzimšanas. Abi sapņi bija diezgan līdzīgi, bet vispārsteidzošākais bija tas, ka viņi abi bija sapņojuši par zilu puķi. Zilā puķe literatūrā simbolizē romantiskas ilgas pēc bezgalīgā. Zilā ir nereālu un fantastisku lietu krāsa, kaut arī reizēm ,,zils’’ satur arī negatīvu jēgu, piemēram, vācu, Novālisa dzimtajā, valodā tas nozīmē arī sajēgas zaudēšanu dzērumā. Iespējams Novāliss izvēlējās tieši šo krāsu ziedam, lai uzsvērtu, cik spēcīga, valdzinoša un apreibinoša tā sapnī bija. Puķe ir vainagojuma, noslēguma un būtiskā simbols. Nereti puķe ir sievietes skaistuma apzīmējums. Tas ir arī pasīvās atdošanās un pazemības tēls. Zils zieds simboliski saistās ar sapņiem un noslēpumu. Novālisa romānā tas ir poēzijas iemiesojums, un viens no termina ,,poēzija’’ skaidrojumiem rāda, ka tā ir valdzinošs skaistums, daiļums un burvīgums, bet citā ir teikts, ka ,,poēzija’’ ir vārda māksla; māksla tēlaini izteikt domas.
Sava sapņa stāstījumu vecais Ofterdingens sāka ar vārdiem: ,,Sajūta bija tāda, it kā man būtu kaut kur jāiet, lai kaut ko nokārtotu, taču es nezināju, kurp īsti un kas jāpaveic.’’ Manuprāt, tādējādi izpaudās viņa slēptās dziņas un ilgas, kuras viņš pats vēl nebija apjautis un vēl nebija atzinies pats sev tajās. Autors jau nākamajā teikumā dod lasītājam vieglu mājienu par to, kas sekos: ,,(..) un man šķita, ka eju uz kāzām.,’’ kas vēsta par dvēseles savienošanos ar ko citu.
…
