Mērķu raksturojums
Mērķi – konkrēts stāvoklis vai gala rezultāts, ko izvirza un cenšas sasniegt kopīgā darbā apvienojusies grupa.
Mērķi var būt daudzveidīgi, tos var iedalīt – pēc nozīmīguma, laika faktora, vadības izvirzītie, kopīgie, indivīda utt.
Mērķu sākums ir organizācijas misija, līdz ar to mērķim nevar būt gadījuma raksturs vai tikai teorētisks pamatojums. Mērķis tiek noteikts sarežģītā analīzes un sintēzes procesā. Mērķi dažādām organizācijām var būt atšķirīgi.
Mērķis ir plānošanas funkcijas galvenais instruments.
Mērķvadības teorijas 3 galvenie elementi:
Kopīgo mērķu konkrēta un īsa noteikšana
Visu to darbinieku piedalīšanās mērķu izstrādē, kuri strādās attiecīgajā sistēmā
Darbības efektivitātes izvērtēšana, pamatojoties uz rezultātiem.
Mērķi produktivitāti virza tikai tad, ja tie:
Koncentrē darbinieku uzmanību uz galveno
Kalpo kā darba intensitātes regulators, jo darba enerģija tiek izlietota proporcionāli mērķu sasniegšanas grūtībām
Veido darbiniekā neatlaidību, uzmanību.
Mērķu noteikšana, vadoties no līdzdalības principa, ir viens no mērķtiecīga menedžmenta pamatnoteikumiem. Darbinieku līdzdalība mērķu apzināšanā un noteikšanā pastāv saistībā ar vadības veikto informācijas izplatīšanu starp
darbiniekiem, iepazīstināšanu ar mērķiem un to plānošanas resursiem, uzdevumiem, sruktūru un sistēmu veidošanu. Vadības pienākums ir atklāti veikt personāla atlasi, apmācību un nepieciešamo kvalifikācijas paaugstināšanu noteikto mērķu sasniegšanai. …
