SECINĀJUMI
Šobrīd, attīstītajās un jaunattīstības valstīs, ar pārtiku izraisītās slimības ir vadošās problēmas, kas apdraud sabiedrības veselību. Tīrāka un veselīgāka pārtika ir sabiedriskā ēdināšanas uzņēmumam, kurā personālam ir augstāks zināšanu līmenis un augstāka darba kvalitāte. Izglītības līmenis un darba pieredze ir svarīgi faktori, kas ietekmē veselīgu pārtikas apstrādi. Neefektīva tīrīšana notiek tad, ja trūkst zināšanu par higiēnu un pārtikas piesārņošanu. Tas ir darbinieku juridisks un morāls pienākums lielu uzmanību pievērst pārtikas sagatavošanā un pakalpojumu sniegšanā, lai novērstu mikroorganismu rašanos. Labākais veids kā to panākt ir ievērot personīgo higiēnu. Pētījums liecināja, ka vidējais higiēnas uztveres līmenis visiem 400 darbiniekiem ir nepietiekams – 126 punkti no 180 punktiem.
Kategorijā „pārtikas higiēna” vidējais punktu skaits ir 38,3 punkti no 70 punktiem, kategorijā „virtuves un virtuves iekārtu higiēna” vidējais saņemtais punktu skaits ir 40,1 punkti no iespējamajiem 50 punktiem, kategorijā „personīgā higiēna” vidējais saņemtais punktu skaits ir 48,1 punkti no iespējamajiem 60 punktiem. Izskatot šos rezultātus tika saprasts, ka apmācība par pārtikas higiēnu ir ļoti svarīga. Darbiniekiem ir jāsniedz atbilstoša prakse par tēmu un ir nepieciešams viņu zināšanas pārbaudīt regulāri, tādējādi tiktu panākts, ka labas higiēnas prakse kļūst par ieradumu.
SITUĀCIJA LATVIJĀ UN CITĀS PASAULES VALSTĪS
Lai būtu izslēgta jebkāda negatīva pārtikas ietekme uz cilvēka veselību, gan ES dokumentos (vispārīgā līmenī), gan nacionālajos normatīvajos aktos ir reglamentētas pārtikas drošuma vispārīgās normas.
…
