Austrumu kultūra

Šumeri attīstījuši jūras un upju kuģniecību. Arī būvēja kuģus. Galvenā nodarbošanās zemkopība, no tās vēlāk atdalījās amatniecība.

Tirgotāji un amatnieki – vidusslānis. Zemnieki, amatnieki, tirgotāji – maksāja nodokļus. Bija arī priesteri, valdnieki.

Šumeri pirmie radīja skolas pie pilsētu tempļiem. Skolās mācījās rakstīt. Pakāpeniski izveidojās specializācijas. Skolās mācības bija par maksu, tādēļ labāku izglītību ieguva bagātu vecāku bērni. Jāmācās bija 24 dienas mēnesī, 6 dienas bija brīvas. Skolās varēja mācīties ne tikai augstmaņu, bet arī tirgotāju un amatnieku bērni. Mācības vadīja priesteri vai rakstveži.

Šumeru likumi. Viena no pirmajām likumdošanas sistēmām tika izveidota Lagošas valdnieka Uruinimgina laikā. Hammurapi likumu kodekss sniedz detalizētus priekšstatus par tajā laikā valdošajām sociāli ekonomiskajām attiecībām, cilvēku tiesībām un atbildību likuma priekšā. Vienota likumu sistēma.

Zinātne – Mēness kalendārs, ģeogrāfiskā karte (pasaules, arī kanālu plāni), septiņas planētas, arī astroloģijas dzimtene – 12 zodiaka zvaigznāji. Kalendārā 360 dienas, 5 dienas nedēļā. Seksigezimālā skaitīšanas sistēma, kuras pamatā skaitlis 60, arī 10.
Dabas un klimatiskie apstākļi. Tā saucamie gadalaiki: sausuma periods; plūdu periods (Atšķiras tikai laiki, mēneši, kādos tie norisinās). Zemi auglīgu padarīja dūņu nosēdumi un upju sanesas.

Valdnieks ir visas valsts personificējums. Valdnieki nodrošināja likumību savā valstī. Valdnieka vara pār tautu ir neierobežota. Mīti un leģendas par dieviem kļuva par pamatu valdnieku varas dievišķošanai. Taču valdnieks ir atkarīgs no dieviem. Valsts pārvaldes aparāts – birokrātija. Valdniekiem par godu tika celtas piramīdas un zikurāti, rakstīti svētie teksti, veidoti mākslas pieminekļi.

Sabiedrību veido dažādas šķiras, kuru sadzīve atšķiras. Visa sabiedrība dalāma 3 kārtās: brīvie iedzīvotāji; pusatkarīgie; vergi. Cilvēks parasti vienlaikus piederīgs vairākām sociālajām grupām. …