Demogrāfija ir sociāla zinātne, kas ar tai piemītošām metodēm pētī likumsakarības, kādas vērojamas iedzīvotāju skaitā un sastāvā, to teritoriālajā izvietojumā, iedzīvotāju dabiskās kustības un migrācijas procesos.1
Demogrāfiskajā analīzē būtiska nozīme ir jēdzienam demogrāfiskā situācija, ar kuru apzīmē noteiktu demogrāfiskās attīstības stāvokli, ko raksturo vispārīgo un speciālo rādītāju komplekss. Mūsdienās, lai sekmīgi vadītu sabiedrības attīstību, vajadzīga diferencēta pieeja demogrāfiskās situācijas noteikšanā.
Vēl demogrāfiskās situācijas izvērtēšanā svarīga nozīme ir arī iedzīvotāju atražošanās procesu raksturojumam, turklāt jāizvērtē ne vien dzimstības, mirstības, laulātības (laulību veidošanās) un laulību iziršanas procesi, bet arī iedzīvotāju atražošanās rezultējošie raksturojumi, iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitāte un dabiskais pieaugums vai samazinājums. Demogrāfisko situāciju atspoguļo arī iekšējās un it īpaši ārējās migrācijas dažādie raksturojumi, iedzīvotāju blīvuma un izvietojuma indikatori. Demogrāfiskā stāvokļa novērtēšanā nozīmīgi ir demogrāfisko struktūru (dzimumvecuma, ģimeņu, etniskās u.c.) raksturojumi.
Demogrāfiskā situācija ir galvenokārt sociāli ekonomiski nosacīta un objektīvi novērtējama kā sabiedrības sociāli ekonomisko attiecību sastāvdaļa. Tā cieši saistīta ar politisko un apkārtējās vides stāvokli.2…
