Higiēna ir zinātne par cilvēka veselības un darba spēju saglabāšanu, kā arī par cilvēka mūža pagarināšanu. Tā pēta apkārtējās vides, dzīves un darba apstākļu, uztura ietekmi uz cilvēka organismu, veselību un darba spējām.
Higiēnas galvenais uzdevums ir radīt cilvēkam labvēlīgus dzīves un darba apstākļus,
palielināt organisma spēju pretoties nelabvēlīgiem apkārtējās vides apstākļiem. Šie nelabvēlīgie apstākļi var būt dažādi- fizikāli (to, troksnis, vibrācija, Saules radiācija, gaisa spiediens un mitrums u.c.), ķīmiski (dažādas ķīmiskās vielas, kas pastāvīgi nonāk gaisā, ūdenī, pārtikas produktos), bioloģiski(mikrobi, helminti), psihogēni ( psiholoģiskais klimats ģimenē, darba kolektīvā, kas ietekmē nervu sistēmu, jo rada noteiktas emocijas).
Higiēnas uzdevums ir noskaidrot šos faktorus- gan labvēlīgos, gan kaitīgos, analizēt tos un izmantot labvēlīgos faktorus organisma nostiprināšanai, bet kaitīgo faktoru ietekmi censties maksimāli novērst.
Higiēna ir plaša zinātne, kurā izšķir vairākas nozares:
vispārējā un komunālā higiēna;
uztura (pārtikas) higiēna;
bērnu un pusaudžu higiēna;
darba higiēna (arodmedicīna).
Vispārējā un komunālā higiēna pēta, kā apkārtējās vides faktori ietekmē cilvēka organismu un līdz ar to veselību, kā arī izstrādā dažādus noteikumus, normatīvus un higiēniskus pasākumus, lai radītu cilvēkiem labvēlīgus dzīves un darba apstākļus. Šajā higiēnas nozarē ir sekojošas nodaļas- gaisa, ūdens apgādes, augsnes un apdzīvoto vietu attīrīšanas, dzīvokļu, personīgā higiēna, ārstniecības iestāžu, viesnīcu, frizētavu u.c. higiēna.…
