Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Anotācija R.Fišera grāmatām "Mācīsim bērniem domāt" un "Mācīsim bērniem mācīties', 1.
  • Eseja 'Anotācija R.Fišera grāmatām "Mācīsim bērniem domāt" un "Mācīsim bērniem mācīties', 2.
  • Eseja 'Anotācija R.Fišera grāmatām "Mācīsim bērniem domāt" un "Mācīsim bērniem mācīties', 3.
  • Eseja 'Anotācija R.Fišera grāmatām "Mācīsim bērniem domāt" un "Mācīsim bērniem mācīties', 4.
  • Eseja 'Anotācija R.Fišera grāmatām "Mācīsim bērniem domāt" un "Mācīsim bērniem mācīties', 5.
  • Eseja 'Anotācija R.Fišera grāmatām "Mācīsim bērniem domāt" un "Mācīsim bērniem mācīties', 6.
  • Eseja 'Anotācija R.Fišera grāmatām "Mācīsim bērniem domāt" un "Mācīsim bērniem mācīties', 7.
  • Eseja 'Anotācija R.Fišera grāmatām "Mācīsim bērniem domāt" un "Mācīsim bērniem mācīties', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Grāmatā „Mācīsim bērniem domāt” iztirzātas domāšanas un domāšanas prasmju raksturīgās īpašības. Tajā pētīti mūsdienu sasniegumi domāšanas prasmju mācīšanā un izvērtēti šīs sfēras pētījumi visā pasaulē.
Mūsu zināšanas par domāšanu ir nākušas lielākoties no divām atsevišķām tradīcijām – filozofijas un psiholoģijas. Domāšana norisinās sociālā kontekstā, to ietekmē un veido mūsu kultūra un apkārtējā vide. Nevar iemācīties domāt, izolējoties no citiem cilvēkiem.
Domāšana un intelekts.
F. Galtons (1822 – 1911) ar savu metožu palīdzību viņš saistīja ģenealoģiskos datus ar prāta spējām, šādi izvirzot divus principus: ģenialitāte tiek pārmantota, un, ja prāta spējas ir augstas, tad tās būs augstākas kā pārējiem ikvienā jomā.
Intelektuālās spējas mēs mantojam bioloģiskā ceļā, bet tās aktivizē sociālā pieredze, izglītība, sociālā, ģimenes un kultūras vide.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants