SILĪCIJS DABĀ. Dabā silīcijs aiz skābekļa ir nākamais izplatītākais nemetāliskais elements. Silīcijs, tāpat kā ogleklis, atrodas IVA grupā. Zemes garozā tam ir izcili svarīga nozīme, jo silīcijs ietilpst plaši izplatīto iežu un minerālu sastāvā. Smiltis sastāv galvenokārt no silīcija (IV) oksīda. Dabā plaši izplatīti ir dažādi silīcijskābes sāļi (galvenokārt alumosilikāti). Pie tiem pieder, piemēram, kaolinīts, laukšpats, vizla u.c.
SILĪCIJA FIZIKĀLĀS ĪPAŠĪBAS. Ir pazīstams amorfais un kristāliskais silīcijs. Amorfais silīcijs ir brūna, hidroskopiska pulverveida viela. To iegūst, silīcija(IV) oksīdam reaģējot ar magniju. Izdalot silīciju no izkausētiem metāliem (Zn, Al), kuros tas ir izšķīdis, iegūst tā kristālisko veidu, kam ir raksturīgs tāds pats kristālrežģis, kāds ir dimantam. Kristāliskais silīcijs ir ļoti ciets un trausls. Tam ir tēraudam līdzīgs metāliskais spīdums. Tā kristālrežģī ir nedaudz brīvu elektronu, tādēļ tas pieder pie pusvadītājiem.
SILĪCIJA ĶĪMISKĀS ĪPAŠĪBAS. Silīcijs ir mazaktīvs nemetāls. Paaugstinātā temperatūrā silīcijs kļūst aktīvs un reaģē ar skābekli, hloru, sēru un daudziem metāliem. Silīcijs reaģē arī ar sārmiem ūdens šķīdumā.…
