Tā ir absolūta harmonija, kas valdzina, bet reizē liek arī aizdomāties, cik daudz šādu mirkļu vēl būs. Ak, kaut katrs vakars varētu būt tik pat brīnumains! Un es ticu, kas tas ir iespējams. Šim brīnumam nav pat īstena cēloņa. Bet vai cēlonis vienmēr ir vajadzīgs? Nav vajadzīgs vējš, lai lapas grieztos, nav vajadzīgs iemesls, lai cilvēks būtu iekšēji laimīgs. Tās ir sajūtas. Sajūtas, kuras mēs varam piedzīvot katru vakaru. Atliek tikai vēlēties.
Man rūp šādi vakari, kad spēju aizmirst visu, nepārtraucot atkal un atkal aizdomāties par to, kas ir patiesi svarīgs.
…
