Globalizācijas laikmetā mazo valstu specifiskie riski arvien vairāk atvirzās otrajā plānā. Arī mazās valstis tiek pakļautas visiem tiem specifiskajiem riskiem, ar ko saduras lielvalstis un kuri kļūst par izaicinājumiem starptautiskajai sistēmai kopumā. Tas attiecas arī uz Baltijas valstīm, kuras Eiropas Savienībā un NATO iegūs ne tikai drošības garantijas, bet arī arvien globālāka rakstura izaicinājumus.
21. gadsimts ir atnācis ar jaunu starptautiskās drošības dienaskārtību un jaunas stratēģijas nepieciešamību. Speciālisti samērā vienprātīgi atzīst, ka šajā gadsimtā nemilitāro draudu īpatsvars krietni pieaugs. Dažādi nemilitāra rakstura faktori varētu kļūt par reāliem apdraudējumiem valstu nacionālajai drošībai un pat starptautiskajai sistēmai kopumā.
Globalizācijas procesi ne tikai palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, bet arī veicinās nabadzīgo skaita pieaugumu, izputot sīkuzņēmējiem un samazinoties darba vietu skaitam. Sava nozīme būs arī demogrāfiskajiem procesiem. Pēc dažām prognozēm, pasaules iedzīvotāju skaits 2050. Gadā varētu sasniegt 11 miljardus.
Kādā no pētījumiem konstatēts, ka laikposmā no 1970. Līdz 1995. gadam cilvēku darbības rezultātā pasaule zaudējusi gandrīz vienu trešdaļu no saviem dabas resursiem. Piemēram, naftas un ūdens patēriņš nemitīgi aug, bet resursi neatgriezeniski izsīkst, un jau šī gadsimta vidū būs jūtams to trūkums globālā mērogā.
Globalizācijas procesu ietekmē starptautiskajāsistēmā mazināsies valstu un militāro savienību loma. To vietā strauji pieaugs ekonomisko, finanšu un tirdzniecības apvienību ietekme.…
Ņemot vērā mūsdienu situāciju un tās attīstības tendences, kā arī apkopojot dažādu ekspertu prognozes, varam paredzēt, ka 21. gadsimta tuvākajās desmitgadēs atsevišķām valstīm un starptautiskajai sistēmai kopumā nāksies sastapties ar daudziem izaicinājumiem. Tiek atzīts, ka pašreiz pieaugošais teroristisko aktu vilnis ir kultūras sadursmju rezultāts. Kultūras, it īpaši tiesisko, t. sk. tiesisko un morālo vērtību konflikts un teroristiskie akti noved pie secinājuma, ka ir jākontrolē imigrācija un jāizstrādā dažādu sociālo slāņu un grupu kultūras satuvināšanas (integrācijas) programmas. Šī teorija par kultūru konfliktu parāda, cik dziļas ir sociālo noviržu un arī noziedzības saknes.
