Aplūkojot dažus no dzejojumiem, kas iekļauti varoņpoēmā „Mūžības skartie”, ir iespējams izteikt novērojumus, īpaši par ritma semantiku. Gandrīz katra dzejojuma sākumā, kurā tēlota kauja, tiek īsi paskaidrots, kas tā par kauju, kādu bataljoni tajā piedalījušies, dots vēsturiskais laiks, vieta, kā arī vēl cita kontekstā nozīmīga informācija. Vēsturiskais laiks un vieta, protams, sakrīt ar tēloto vietu un laiku dzejojumā – laiku gan pats autors konkretizē (rīts, vakars) pēc vajadzības un lai sasniegtu nepieciešamo māksliniecisko spriedzi. Vieta arī tiek detalizēti atspoguļota, lai radītu lasītājam attiecīgo noskaņojumu un darbs kļūtu daudz baudāmāks. Ritma ziņā Aleksandrs Čaks lieto vairākus paņēmienus – pārsvarā kā pantmērs ir izmantots trohajs, situāciju aprakstiem tiek izmantotas četrrindes ar atskaņām (lielākoties krusteniskās vai blakus atskaņas), taču, lai uzsvērto konkrēto vārsmu nozīmīgumu, rakstnieks izmanto modernisma paņēmienus, piemēram, viena no furūrisma iezīmēm ir verlibrs ar rindu lauzumiem, ko A. Čaks nereti izmanto, kad tiek slavināti latviešu strēlnieki vai nepieciešams attēlots trauksmainu un spriedzes pilnu kaujas brīdi.
…
