Lai pusaudzim sniegtu palīdzību traucētas socializācijas procesā, nepieciešams orientēties viņu psihofizioloģiskajās īpatnībās, pārzināt attīstības kritiskos periodus.
Pusaudžu vecumposmus pētījuši D.Elkoņins, I. Frīdmanis, I.Kons, G.Svence, A.Valtners u.c.
Autoriem ir kopīgas atziņas, ka cilvēka attīstība ir nepāŗtraukts, bet nevienmērīgs process. Kvantitatīvās izmaiņas periodiski mainās ar organisma straujākām kvalitatīvām struktūras un funkciju izmaiņām.
Cilvēka attīstībā izšķir vairākus attīstības periodus. Darba gaitā tuvāk tiks aplūkots pusaudžu periods no 12-13 līdz 15-16 gadiem. Sevišķi svarīgi ir tā saucamie kritiskie periodi pusaudžu periodā: zēniem-12-16 gadi, meitenēm- 11-15 gadi.
Cilvēka attīstību ietekmē endogēnie (iekšējie- iedzimtības) un eksogēnie (ārējās vides- dabas un sociālās vides) faktori.…
