Romas impērijas sabrukuma rezultātā pavājinājās pilsētu ekonomiskā loma. Pēc Romas impērijas bojā ejas vienas valsts vietā izveidojās vairākas. Tas sašaurināja ekonomiskos sakarus. Franku ciltīm šai laikā bija raksturīga naturālā saimniecība. Arī tas vājināja pilsētas. Impērijas sabrukums uz laiku slēdza tirdzniecības ceļus uz Austrumu zemēm. Muižniekiem, savukārt, amatniecības izstrādājumus izgatavoja zemnieki un tāpēc arī viņiem nebija vajadzības pēc pilsētu amatnieku izstrādājumiem. Tas viss vājināja pilsētas. Feodālisma pirmajā periodā Rietumeiropas pilsētām galvenokārt ir feodālo centru loma.1
10. un 11. gadsimtā sākās feodālisma uzplaukums. Tā cēlonis bija ražošanas spēku tālāka attīstība, kas aizsākās lauksaimniecībā. Parādījās dzelzs arkls, paplašinājās vīna ražošana, eļļas spiešana. Liela mērā paplašinājās ari sējumu platība. Pieauga darba ražīgums un notika jaunu teritoriju apgūšana. Blakus lauksaimniecībai attīstījās amatniecība, it sevišķi audumu ražošana. Sāka lietot podnieku ripu, izplatījās ūdensdzirnavas. Saka celt mūra ēkas, attīstījās metāla apstrādāšana, vadmalas audumu apdares māksla.…
