7. Manas pārdomas izlasot grāmatu-
Lasot šo grāmatu, radās pārdomas par to cik liela nozīme ir cilvēka domāšanas veidam, to kā viņš uztver pasauli, ko no tās gaida, par to cik daudz mēs paspējam izdarīt mums dotajā laikā uz zemes un cik daudz no tā izniekojam. Domāju, ka grāmatas galvenā doma ir tāda, ka mēs - cilvēki, nedrīkstam vērtēt nevienu, ne pēc kā. Jo, ja mēs kādu vērtējam, tas nozīmē, ka mēs vērtējam Dievu. Grāmatā tiek akcentēta doma, ka katrā cilvēkā ir jāsaskata labais, jāmēģina saprast un izskaidrot, kāpēc tieši tāda ir šī cilvēka rīcība. Grāmata liek aizdomāties par Dieva aicinājumu mīlēt ikvienu uz šīs pasaules.
8. Uzraksti (atziņas), ko ieguvi, lasot grāmatu –
• Manī vislielākās pārdomas radija kāds citāts no grāmatas: “Varbūt tieši tāpēc, ka cilvēki ir tik apmaldījušies savā neatkarībā, mēs paņemam vienkāršo un sarežģījam?” Kas liek aizdomāties par mūsu dzīves uztveri.
• Cilvēki baidās no nezināmā, no nākotnes.
• Izlasot šo grāmatu es vairāk aizdomājos par Dieva un cilvēka būtību un saikni starp tiem.
• Es nonācu arī pie atziņas, ka ir jāmeklē mīlestība ikvienā cilvēkā.
…
