Sperma

Katru minūti vīrieša sēkliniekos rodas 50 000 spermatozoīdu.
Katru stundu – 3 000 000.
Katru dienu – 72 000 000.
Tie ir vidējie dati. Šis neiedomājami ražīgais process sākas dzimumbrieduma laikā un turpinās visu mūžu. Bet pateicoties saviem mazajiem izmēriem (60 µm), izdalāmās spermas daudzums ir neliels. Ja savāktu kopā visus spermatozoīdus (bez šķidruma, kurā tie peld), kuru rezultātā jebkad ir piedzimis cilvēks, tad to daudzums knapi piepildītu uzpirksteni. Protams, tos nevar redzēt ar neapbruņotu aci – ir nepieciešams mikroskops.

Jaundzimis spermatozoīds.

Tie grupējas vīrieša sēkliniekos rindās, kā kareivji parādē. Attīstoties tiem rodas ovāla galviņa, kakliņš un salīdzinoši gara astīte (grīstīte). Galviņa satur kodolu, kurā ir 23 hromosomas, kuras sastāv no gēniem, kas nākamajām paaudzēm nodod dzimtas īpašības.
Spermatozoīdi (tālākā tekstā S) pārvietojas ar astītes palīdzību (līdzīgi kurkulēniem). Kā pātagas cirtieni tās grūž S uz priekšu, tālajā ceļā līdz gaidošai olšūnai.

Sēklinieku darbība.

Tos var salīdzināt ar konveijeru, jo strādā tie bez apstājas, i dienu, i nakti, neapstājoties ne uz minūti. Kad ‘gatavais produkts” pamet konveijeru, daļa šūnu vēl ir uz tā, un citas tikai iesāk dzīvi.
Katrā attīstības stadijā tiek ievērots specifisks ritms un kustības ātrums, kurus nevar ne paātrināt, ne nobremzēt. Vienas šūnas formēšanās ilgst 72 dienas. „Ražošanas” procesam nobeidzoties ne visas šūnas ir ideālas. Vienām iztrūkst astīte, citām neattīstīta galviņa, citas deformētas. Tas ir normāli pie tādas masveidīgas sērijveida ražošanas. Daži miljoni „brāķu” neietekmē vīrieša spēju apaugļot. Sēkliniekos S ir sablīvētā stāvoklī.…