Dzejolis „No ilgu sāpēm” viennozīmigi atspoguļo vientulību jau pašā virsrakstā, bet arī pašā dzejolī Rainis izsakās par vientulību: „No ilgu slāpēm- atkal un atkal dzer, ar katru malku- vairāk un vairāk slāps”. Noteikti tāpat kā slāpes, cilvēkam vientulība saistās ar slikto, bet vientulība spēj tev likt domāt un kļūt kreatīvam, cilvēks nespēj būt vientulībā. Vientulība ir stimuls būt aktīvam, neviens cilvēks, tāpat kā Rainis, nevar būt laimīgs vientulībā, tā liek viņam meklēt savu dzīvesbiedru.…
