Etniskās identitātes aktualitāti var vērtēt dažādi – gan pēc objektīviem, gan subjektīviem faktoriem. Objektīvos faktorus veido uzvedības iezīmes, kultūra, tradīcijas, valoda, vēsture un citas paaudžu paaudzēs izkoptas pazīmes, kas nosaka indivīda etnisko piederību; bet subjektīvo etniskās identitātes apzināšanās pusi rada piederības izjūtas esamība vai neesamība cilvēka uztverē, ko savukārt rada objektīvo pazīmju izpratnes līmenis cilvēkā.
To, vai mūsdienās aktuāla ir etniskā identitāte, nosaka katra individuāls skatījums uz piederības nozīmi, ko veido ģimene, kā arī nacionalitāte, kas nereti nosaka identitātes izteiksmīgumu konkrētā tautā. Piemēram, ja tauta ir daudz cietusi vēstures gaitā, tad tai ir spēcīgāk izteikta etniskās identitātes apziņa - kā tas ir latviešu pēckara paaudzē.
Trausla ir robeža starp etniskās identitātes un nacionālisma apziņu cilvēkā, abas izpausmes ir patriotiskas, taču nevar noteikt precīzi, kur sākas spēcīga identitātes izjūta un kur - nacionālisms. Jēdzieni iet roku rokā, nav viegli šķirami.
Etniskās identitātes sociālie cēloņi ir objektīvie cēloņi, kas atkarīgi no visas sabiedrības darbībām. Šie cēloņi rodami tautas vēsturē, kultūrā, tradīcijās, valodā un citās ilgtermiņā attīstījušās vērtībās.
…
