Darba tiesību jēdziens, sistēma un vēsture

DARBA TIESĪBU NOROBEŽOŠANA NO CITĀM TIESISKAJĀM ATTIECĪBĀM
Darba tiesiskās attiecības jānorobežo no citām civiltiesiskajām attiecībām. Atšķirību ir daudz. Piemēram, atšķirīgi subjekti, arī procesā (vairākos gadījumos nedarbojas sacīkstes princips, bet ir apgrieztais pierādīšanas pienākums darba devējam).
Ar valdes vai padomes locekļiem var izvēlēties slēgt vai nu darba, pilnvarojuma, uzņēmuma u.c. līgumus. Svarīgi noteikt, kāds līgums noslēgts starp valdes/padomes locekļiem. Piemēram, ja līgums tiks noslēgts ar grūtnieci – grūtniecības laikā darba tiesiskajās attiecībās tiek izsniegta slimības lapa, kuru apmaksā, ja tiek veikta sociālā apdrošināšana. Grūtnieces arī nevar atlaist, ja noslēgts darba līgums. Šādu nianšu dēļ būtiski noskaidrot, kāds līgums starp pusēm ir noslēgts, kāda normatīvā akta normas jāpiemēro.
Darba tiesiskās attiecības jānošķir no darbošanās organizācijās. Piemēram, brīvprātīgajā darbā, ja tās nav atlīdzības attiecības. Praksē, piemēram, pastāv neskaidrības attiecībā uz jēdzienu „talka” (piedalīšanās talkā ir juridiski nenoformētas attiecības, tādēļ rodas problēmas ar darba aizsardzības jautājumiem).
Sevišķi svarīgi nošķirt darba līgumu no uzņēmuma līguma, jo, piemēram, par darba aizsardzību darba attiecībās atbild darba devējs, bet uzņēmuma līgumā – pats uzņēmējs. Uzņēmuma līgumā – darbs + rezultāts, darba līgumā – darbs + process + rezultāts (darbs vispār). Darba līgumā ir pakļaušanās darba devējam, tā rīkojumiem un noteiktai kārtībai, uzņēmuma līgumā šādām prasībām nav obligāti jābūt. Darbam ir tikai un vienīgi personisks raksturs. Darba attiecības ir ilgstošas, turpinātas attiecības – darba līgums pamatā ir uz nenoteiktu laiku (kaut gan tas arī ir termiņš, bet tikai bez beigu norādes). Darba attiecībām raksturīga iekļaušanās noteiktā kolektīvā, bet uzņēmuma līguma tas nav obligāti.
…