Un atkal atgriežos pie E. Veidenbauma dzejas, jo viņš dzīvi pratis raksturot labāk par mani:
„Un tagad es nicinu pasaules lietas,
Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks,
Pret laimi, pret nelaimi krūtis ir cietas,
Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.”
Pēc visa iepriekš minētā, var secināt, ka dzīve nav bērnības rotaļu laukums kur viss ir skaisti un nav par ko uztraukties. Kā jau ievadā minēju – ir jānotic saviem spēkiem un jāsniedzas pēc mērķiem. Nevajag baidīties krist, jo kritiens ir kā mācība un vienmēr pēc tā ir jāceļas uz savām kājām, un jācīnās vēl stiprāk. Manuprāt, dzīve ir grūta un tas ir liels pārbaudījums cīņā pašam ar sevi.
…
