No tabulā apkopotiem datiem var redzēt, skolēnu un studentu skaita palielinājumu no
2005/06 mācību gada līdz 2007/08 gadām. Skolēnu skaits palielinājas no 19657 cilvēkiem
2005/06 gadā līdz 20740 cilvēkiem 2007/08 gadām, savukārt 2008/09 gadā to skaits samazinājās līdz 20328 cilvēkiem. Profesionālās izglītīvas iestāžu beidzēju skaits no 9963 cilvēkiem 2005/06 gadā palielinājās un sasniedza savu maksimumu 2006/07 mācību gadā – 10464 cilvēki, savukārt katru nākamo gadu mazinājās: 2007/08 – 9777, un 2008/09 – 8911. Studentu daudzums, neskatoties uz to, ka Latvija joprojam ir viena no valsts ar vislielāko studentu skaitu uz 1000 cilvēkiem, arī peidzīvoja gan pozitīvu dinamiku no 26124 studentiem 2005/06 gadā līdz 26762 studentiem 2007/08 gadā, gan negatīvu dinamiku: 2008/09 mācību gadā studentu skaits bija tikai 24170 cilvēki. Šādu vispārējo kritumu var raksturot ar grūto ekonomisko stāvokli Latvijā – krīze, kad daudz, izdzīvošanas dēļ bija spiesti attiekties no maksas izglītības, lai pelnīt naudu iztikai. Noteikti ka nākotnē tas varbūt atspoguļosies kā kvalificētu specialistu trūkums.
Manuprāt, visvairāk uz valsts iekšējām un globālām izmaiņam reaģe bankas, veidojot savu strateģisku darbību, kura pēc savā pamata tiek veidota no kredītu un noguldījumu procentu likmēm. No CSB pārvaldes tika savākti un apokopoti dati par vīdēji svērtām procentu likmē latos piesaistītajiem noguldījumiem un izsniegtiem kredīties valsts kredītiestādēs (tabula nr.6.).
…
