Lugas tēma: Par V.Šekspīra plašo, bagāto, daudzveidīgo garīgo pasauli, patiesu cilvēciskumu un īpašumu jūtīgumu. V.Šekspīrs M.Zīverta lugā ir pirmais starp aktieriem, viņš ir domātājs, filozofs un reizē – cilvēciskākais starp cilvēkiem.
Lugas ideja: Šo lugu Mārtiņš Zīverts uzrakstīja 1937. gada vasarā Vilcē un Rīgā, un tā ir rakstnieka velte cilvēces ģēnijam V. Šekspīram un teātra mākslas spēkam un neatvairāmajai burvībai, tā ir himna aktiera darbam, tā skaudrajam cildenumam.
Konflikts: ***Viens no spilgtākajiem iekšējiem konfliktiem ir, tas kad Šekspīrs nevar izlemt vai pamest klauna darbu un doties atpakaļ pie savas ģimenes Stretfordā
‘’ Mani draugi un amata brāļi! Dižciltīgie klauni! Esmu tik laimīgs, ka atkal atrodos jūsu vidū. Piedodiet manas šaubas, kas reizēm man čukst ausī: nomet savus klaunu zvārguļus, ej atpakaļ uz Stretfordu, kur tev ir sava māja, un tur tu vari dzīvot kā cienījams pilsonis, ko katrs sveicina un pieklājīgi saka – kā klājas kungs? Bet tad iesāpas mana sirds un saka: nē, tava māja ir teātris un tavi brāļi ir klauni, un jūs visi kopā cilvēkiem darāt vairāk laba nekā paši saprotat.. „
*** Viens no ārējiem konfliktiem ir saistīts ar Herbertu un Džigu. Īstenībā viss viņu strīds sākās ar to, kad Herbers gribēja zināt, kur Džigs strādā un ,protams, Džigs nevarēja atturēties.…
