Kurzemes reģionālā ekonomika

Stiprās puses
Reģionam ir Latvijā garākā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla, divas lielas neaizsalstošas ostas – Ventspils un Liepāja.
Mazās ostas - zvejniecības un tūrisma aktivitātēm
Garākā atklātās jūras robeža Latvijā
Dabas resursu daudzveidība (ievērojami meža resursi, derīgie izrakteņi, u.c.), gleznainas dabas ainavas.
Nacionālās nozīmes pilsētas – Liepāja ar plašām bijušo rūpnīcu teritorijām, rūpnieciskās ražošanas tradīcijām un Ventspils, kuras osta ir viena no lielākajām neaizsalstošajām ostām Baltijas jūrā. Abās minētajās pilsētās ir izveidotas speciālas zonas – Ventspils brīvosta un Liepājas speciālā ekonomiskā zona, radot labvēlīgu vidi investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības attīstības sekmēšanai.
Lielās pilsētas kā reģiona attīstības dzinējspēks
Divas lielas jūras ostas ar spēcīgu ostas saimniecību, kas kalpo kā galapunkts A-R dzelzceļa un cauruļvadu transporta koridoram.
Liepājas un Ventspils augstskolas - reģiona attīstības veicinātājas.
Kurzemi šķērso nozīmīgi transporta koridori (valsts galvenās automaģistrāles un dzelzceļa līnijas, maģistrālie dabas gāzes un naftas cauruļvadi), ir izveidota laba ostu infrastruktūra.
Relatīvi stabila demogrāfiskā situācija.

Vājās puses
Nomaļš reģions ES skatījumā – slikta sasniedzamība
Nelīdzsvarotība reģiona iekšienē. Ārpus Liepājas un Ventspils pilsētām teritorijas ir mazattīstītas, raksturojas ar zemu uzņēmējdarbības aktivitātes un pašnodarbinātības līmeni
Piejūras zonā slikta zemes auglība, kas ierobežo tradicionālās lauksaimniecības attīstību.
…