1988. gada 16. septembrī Šveices pilsētā Lugāno diplomātiskajā konferencē "Par jurisdikciju civillietās" Islande, Šveice, Norvēģija, Somija, Zviedrija, Austrija un toreizējās Eiropas Savienības dalībvalstis pieņēma un parakstīja Lugāno konvenciju par jurisdikciju un tiesas spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk – Lugāno konvencija). Šobrīd no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Lugāno konvencija nav spēkā tikai tajās dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004.gada 1.maijā, izņemot Poliju, kura Lugāno konvencijai pievienojās jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.
Izstrādājot Lugāno konvenciju, par pamatu tika ņemti vērā Briseles 1968.gada 27.septembra konvencijas „Par jurisdikciju un tiesas spriedumu izpildi civillietās un komerclietās” (turpmāk – Briseles konvencija) noteikumi. Briseles konvencija tika noslēgta toreizējo Eiropas Savienības dalībvalstu starpā un pašlaik tā ir spēkā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot dalībvalstis, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004.gada 1.maijā.
Vienlaikus jautājumi, kas tiek regulēti Lugāno konvencijas un Briseles konvencijas ietvaros, ir paredzēti arī Padomes 2000.gada 22.decembra Regulā (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk – Briseles I Regula), kas atšķirībā no Lugāno konvencijas un Briseles konvencijas ir spēkā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tajā skaitā arī Latvijā.…
