Cilvēks saskarsmē tiek iesaistīts ar pirmo elpas vilcienu. Jebkuru mijiedarbību starp cilvēkiem sauc par saskarsmi. Vienīgi saskarsmē ar citiem cilvēks var apmierināt galvenās sociālās vajadzības. Cilvēkam ir vismaz piecas sociālās vajadzības:
Vajadzība pēc cilvēciskiem sakariem;
Vajadzība pēc pieķeršanās, simpātijām;
Vajadzība pēc pašapziņas (savas unikalitātes apziņa);
Vajadzība pēc pašapliecināšanās
Vajadzība pēc informācijas un vērtību orientācijas sistēmas, saistot sevi ar kādu noteiktu kultūru, etnosu, reliģiju.
Saskarsme ir reāla, aktuāla garīgās dzīves pastāvēšanas forma, tā ir cilvēka sociālās dabas izpausme un interpretācija. Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka cilvēkam ir iedzimta, instinktīva tieksme un spēja uz labvēlīgu saskarsmi. Normālam cilvēkam izolācija no citiem ir nepanesama. Sociālpshiloģiskā pieeja saskarsmi definē kā tiešu vai netiešu kontaktēšanās procesu, kura mērķis ir ietekmē partnera uzvedību, emocijas, nostādnes un attieksmi (dispozīcijas), aktivitātes pakāpi un darbību.
Saskarsme process ir reālais aktuālais konteksts, kurā notiek cilvēku mijiedarbība un nodibinās cilvēku sakari.…
