Uzņēmējam uz katru tikšanos ir jāierodas profesionāli labi sagatavotam un ar pamatotiem argumentiem, kā arī es pavisam noteikti darbinieku klātbūtnē nedrīkstu žēloties, cik dzīve ir slikta, bet man ar savām idejām ir jāaizrauj apkārtējie. Tāpat man būs jācenšas turēt ikvienu solījumu, ko būšu devusi darbiniekiem, jo, nepildot solījumus, es ne vien tikai rādītu sliktu piemēru darbiniekiem, bet arī noteikti zaudētu savu autoritāti viņu acīs. Vadītājam ir, tāpat, kā ikvienam cilvēkam, ir jāuzņemas arī atbildība par saviem lēmumiem un kļūdām, nemeklējot kādu citu vainīgo, jo tas parāda cilvēka atbildības sajūtu. Kļūdas atzīšana, manuprāt, nav vājuma pazīme, bet gan spēja uzņemties atbildību par savas rīcības sekām. Tomēr gan man pašai, gan darbiniekiem būtu jāsaprot, ka vadītājs ir tikai cilvēks, kurš nevar, un tas arī nav nepieciešams, apmeklēt visas sanāksmes, atrisināt katru konfliktu vai pieņemt visus lēmumus.
Nobeigumā es vēlos teikt, ka darbiniekam lielākoties svarīgāk pat par atalgojumu, protams, ja tas ir adekvāti liels viņa paveiktajam darba apjomam, būs tieši blakus lietas, kā piemēram, vadītāja attieksme, patīkams kolektīvs, karjeras iespējas, sociālās garantijas un citi faktori, tāpēc vadītājam ir jārūpējas par to, lai darbinieks savā darba vietā justos komfortabli un bez problēmām spētu veikt savus tiešos darba pienākumus.
…
