Ievads
Par vilnu sauc dažādu dzīvnieku apmatojumu, kuru pēc nocirpšanas var savērpt dzijā un pēc tam noaust audumā, izmantot adīšanā, dekoratīva izstrādājuma izgatavošanā u.c.
Tekstilrūpniecībā plaši izmato aitu vilnu. No tās iegūst šķiedru (sīki cirtotu matiņu), kuras garums var būt no 20 līdz 200 mm. Šķidru savijot dzijā, paliek gaisa spraugas, kas vāji vada siltumu.
Vilnas audumu cenu nosaka faktori, piemēram, kur vilna iegūta vai kādā veidā tā iegūta.
Dārgāka vilna ir kašmirs – gara, smalka Tibetas kazas vilna, ko iegūst reizi 4 gados.
Izstrādājumi no baltas vilnas saulē dzeltē.
Vilnas izstrādājumus nemērcē un nevāra, lai neveidotos grūti likvidējamas ieburznes.
Vilna vairāk nekā citi materiāli saveļas un saraujas.
Vilnas audums ir jūtīgs pret temperatūras maiņām, tāpēc tas jāmazgā un jāskalo vienādā siltuma ūdenī, izmantojot tikai vilnai paredzētus mazgāšanas līdzekļus vai veļas ziepes.
Vilnas audumus gludina no kreisās puses nedaudz mitrus 120 – 150 °C temperatūras režīmā, ko gludināšanas simbolā apzīmē ar diviem punktiem.
Vilnu bojā kodes un grauzēji.
…
