Visu piemēru žanra sižetu fabula balstās uz to, ka šīs „reālās pasaules” pārstāvji (cilvēki) izdara kādu grēku un viņus par to soda „nereālās pasaules” pārstāvji (velns, dēmons, eņģeļi).
Piemēru autori vienmēr atsaucas uz to, ka darbojošais personāls ir reālas personas, ka notikušais ir „balta patiesība”, tādējādi vairo ticamības efektu stāstītājam.
Piemēros bieži personāži un pat veselas ainas aizgūtas no bestiārija, kurā darbojās dzīvnieki ar cilvēciskām īpašībām. Piemēros bieži sastopamais velns jeb nelabais, vienlaicīgi tiek attēlots gan briesmīgs, gan komisks. Baznīcās, vietās, kuras nenesa tik lielu oficiāli reliģisku slodzi (kapiteļos, dekoratīvajos kokgriezumos) bieži vien bija redzami nelabā un citu dēmonu attēli, kuri gaida grēcinieka dvēseli, vai pat jau ir to ieguvuši.
Viduslaiku sabiedrībā šie piemēri bija ļoti populāri. Pateicoties tam var veikt pētījumus, kas balstās uz vienādu faktu un notikumu atkārtošanos dažādos reģionos, tas ļauj atklāt viduslaiku apziņas tipiskākās struktūras un noturīgākos apziņas stereotipus.…
