Starp Lielupi un Driksu 1265. gadā ordeņa mestrs Konrāds fon Manderns sāka celt pili. Ordeņa laikā te bija komtura sēdeklis. Pils plānā bija konventa tipa ar stūru torņiem un apkārtmūri. 1562. gadā Jelgava kļuva par Kurzemes hercogistes galvaspilsētu un hercoga rezidenci. Hercogs Gothards Ketlers pili paplašināja, uzbūvēja baznīcu. Ap 1648. gadu pili nostiprināja ar bastioniem un tiem apkārt uzbūvēja kanālu sistēmu. E.J.Bīronu pils neapmierināja un, lai varētu uzcelt jaunu, 1737. gadā pavēlēja veco pili uzspridzināt. Tās pamatu saspridzinātās daļas un lielgabali palika jaunās pils pagrabos. Jauno pili baroka stilā arhitekts F.B.Rastrelli un tās celtniecība ilga no 1738. – 1771. gadam ar pārtraukumu no 1740. – 1763. gadam. Pilij sākotnēji bija trīs korpusi U veidā un bagātīga rokoko stila interjeru apdare. Ar 1772. gadu hercogs sāka apdzīvot. Viņa dēls Pēteris Bīrons šeit dzīvoja līdz 1782. gadam. Pils dega 1788. gadā. 1795. gadā hercogisti pievienoja Krievijai un pilī iekārtojās Kurzemes guberņas gubernators Pālens un guberņas administratīvās iestādes, kuras atradās pilī līdz 20. gadsimta sākumam. Trimdas laikā no 1798. – 1807. gadam pilī dzivas reizes uzturējās Francijas karalis Luijs XVIII ar svītu. 1812. gadā šeit atradās Napaleona karaspēka lazarete, bet 1816. gadā pamazām nojauca nocietinājuma vaļņus. …
