Cik daudz nelaimju var notikt konflikta dēļ. Tas var veicināt darba problēmas, ieviest naidu kolektīva starpā, izšķirt draudzību... Daudzi nespēj cīnīties ar konfliktiem, tāpēc paliek zaudētājos, jo viņi nav tik stipri vai arī viņi nemāk to darīt. Pati lielākā māksla ir atrisināt radušos konfliktu, saprast otru un salīgt mieru.
Cilvēku ciešā saistība, atšķirības individuālajās īpatnībās, sociālajā statusā, mērķu sasniegšanā, kā arī citi apstākļi rada dažāda veida konfliktus. Jēdzienam “konflikts” varētu būt vairākas definīcijas:
Konflikts ir divu pušu interešu sadursme, kurā vienas puses interešu īstenošana reāli (vai tikai šķietami) izslēdz otras puses interešu īstenošanu. [2; 85.]
Konflikti ir pretēji vērstu mērķu, interešu, pozīciju, viedokļu, uzskatu vai līdzekļu sadursme. [1.]
Par šo tēmu izvēlējos rakstīt, jo pati esmu diezgan liela konfliktētāja, kurai nepatīk piekāpties, bet reizēm nākas... Tik daudz zinātnieku cenšas izvirzīt teorijas par konfliktu atrisināšanu, jo viņi saprot, ka tā ilgāk vairs nevar turpināties. Dažreiz nopietns konflikts var “aizšķilties” no mazas dzirkstelītes. Zinātnieki cenšas informēt cilvēkus, kā izvairīties no konfliktiem, kur vien ir iespējams. Arī es nolēmu izpētīt autoru teikto par iespējamām konfliktu atrisināšanas metodēm, jo uzskatīju, ka man tās ir ļoti nepieciešamas.…
