Vides tiesību jēdziens, avoti un principi

Pamatojuma princips, kas ir procesuāls administratīvo tiesību princips, prasa, lai lietderības apsvērumi būtu atspoguļoti lēmumā vai iesaistīto institūciju dokumentos, kas ir ņemti vērā, pieņemot lēmumu. Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā iesaistīto interešu nozīmīgumu un Vides aizsardzības likuma 3.panta pirmās daļas 4.punktā minēto izvērtēšanas principu, administratīvā akta pamatojums ir būtisks jautājums, kas izvērtējams, lai konstatētu, vai pārsūdzētie Ministru kabineta rīkojumi ir tiesiski. Tas nozīmē ielūkoties ne tikai pašos rīkojumos, bet arī citu iesaistīto institūciju atzinumos – īpaši, kā Vides ministrija ir vērtējusi jautājumu par konkrētās meža zemes transformēšanu.
Vides aizsardzības principu normativitāte. Vides aizsardzības principi nav paredzēti tikai tāpat. Tiem ir būtiska nozīme:
1)Ja šie principi ir nostiprināti ārējā tiesību normā, tad tie ir saistoši vismaz normu interpretācijai;
2)Tie ir vadlīnijas likumdevējam;
3)To satura definēšanā dinamiska pieeja, izejot ārpus tiesību sistēmas un integrējot tajā morāles, ekonomikas un zinātnes elementus -> vides aizsardzības principu saturs ir pakļauts interpretācijai un to konkretizēšanai katram gadījumam. Salīdzinājumā ar parastu tiesību normu iztulkošanu, tiesību piemērotajam ir plašāka rīcības brīvība, taču arī lielāka atbildība rīkoties saskaņā ar prevencijas principu.
Ja tiesiskajā regulējumā vides tiesību jomā kas mainās, tad tiesiskajai paļāvībai nav vietas. Tas ir katrā gadījumā jāvērtē, proti, vai bija tiesiskā paļāvība, vai nebija.
Tiesu loma:
*Lēmuma pieņēmējam plaša rīcības brīvība satura noteikšanā (piem., kas ir ilgtspējīgs risinājums vai augsts vides aizsardzības līmenis;
*Principu ievērošanu iespējams kontrolēt tikai, ciktāl iestāde kādas intereses nav vērtējusi vai nav ņēmusi vērā. Taču tiesa nevar iestāties iestādes vietā un izvēlēties labāko no iespējamiem risinājumiem (Šis secinājums izriet no ST lietas Nr.2008-03-03 (Maskavas ielas lieta), kurā pašvaldība ar detālplānojumu paredzēja apbūvi. Pret to ST bija abstraktais 20 deputātu pieteikums  Spriedumā ST izteikti ieņēma ekonomisko interešu aizstāvības pozīciju, proti, ka tā nevar neko izvērtēt pašvaldības vietā, ciktāl pašvaldības rīcība nav acīmredzami ļaunprātīga; ka nevar uzņemties detālplānojuma izvērtēšanu. Tajā pašā laikā, piem., Lažas pagasta ,,cūku lietā” ST ieņēma pilnīgi pretēju pozīciju pret pašvaldību;
*Strikta tiesas kontrole pār lēmuma pieņemšanas procedūras ievērošanu, tajā skaitā, vai lēmums pieņemts uz pietiekamas informācijas bāzes, vai tas nav patvaļīgs (ja ievērota lēmuma pieņemšanas procedūra kā tāda, tad ST nav tik jāvērtē tik dziļi).
…