• Mans viedoklis par pedagoģiski filosofiskajiem principiem Latvijas izglītībā

     

    Konspekts4 Pedagoģija

Vērtējums:
Publicēts: 02.04.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Mans viedoklis par pedagoģiski filosofiskajiem principiem Latvijas izglītībā', 1.
  • Konspekts 'Mans viedoklis par pedagoģiski filosofiskajiem principiem Latvijas izglītībā', 2.
  • Konspekts 'Mans viedoklis par pedagoģiski filosofiskajiem principiem Latvijas izglītībā', 3.
  • Konspekts 'Mans viedoklis par pedagoģiski filosofiskajiem principiem Latvijas izglītībā', 4.
  • Konspekts 'Mans viedoklis par pedagoģiski filosofiskajiem principiem Latvijas izglītībā', 5.
  • Konspekts 'Mans viedoklis par pedagoģiski filosofiskajiem principiem Latvijas izglītībā', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Pilsoniskās sabiedrības vājums un sūdzības par politikas procesa neloģiskumu un necaurspīdīgumu pēdējā desmitgadē liecina, ka Latvijas sabiedrība varētu gūt labumu no kritiskās domāšanas pieauguma. Sabiedriskajā dzīvē tieši spēja domāt kritiski un distancēties no dogmām ļauj racionāli izvērtēt situāciju un atrast indivīdam un sabiedrībai pieņemamus risinājumus. Kritiskā domāšana ir arī aktīvas politiskās pozīcijas pamāts. Ja skolā bērnam liks apgūt ētikas principus atrauti no citām sociālām zinībām un ja skolotāja pieeja būs dogmatiska, rezultāts var būt jauna dogmatiķu paaudze. Vai mēs to vēlāmies?
Arguments, ka ‘ētiskāka’ izglītība ir nepieciešama, lai efektīvi cīnītos ar tādām parādībām kā narkomānija ir, protams, spēcīgs. Jautājums ir tikai par ‘ētiskas’ izglītības formu un saturu. Domāju, ka intelektuāli spēcīgu un patstāvīgi domājošu indivīdu audzināšana ir drošāks veids, kā izvairīties no narkomānijas pieauguma, nekā indoktrinācija. Jebkurā gadījumā, jautājums ir pārāk svarīgs, lai pieņemtu lēmumus bez plašas apspriešanas sabiedrībā.”
Piekrītu viņai par to, ka skolās nevajadzētu stingri reliģijā pieturēties pie dogmām un interpretēt tikai vienu virzienu. Jo kā rakstījis Students, tad reliģija nepieturas pie dogmām, tajā ir tik daudz nezināmā un tieši tāpēc tā arī ir reliģija. Reliģija ir vajadzīga, lai mēs spētu izskaidrot neizskaidrojamo un atbildētu uz savas dvēseles jautājumiem. Prāts arī prot atbildēt, taču dvēsele spēj uzdot tādus jautājumus, kuri nav izskaidrojami ar fiziskām vērtībām un parādībām. Reliģija arī veicina mūsu garīgo izpratni, garīgās vērtības un mūsu izaugsmi kā personības un ar skaidru dvēseles prātu.
Mācot skolās reliģiju bērns arī var apjukt, būt neizpratnē, jo varbūt mājās viņam tie jautājumi tiek pasniegti savādāk, ar citu skaidrojumu, tad viņš nespēj apjēgt, kas ir kas. Kurš viņam melo un kura teorijai nosliekties. Tāpēc mācot reliģiju, es uzskatu, ka patiešām nav jābūt nekādām dogmām, vai normām. Ir jāpaskaidro reliģija tā it kā tā nebūtu vienīgā patiesība, ka ir arī daudzi citi skaidrojumi un katram ir pašam jāizvēlas, ko mēs īsti gribam, kam mēs ticam paši un kādi esam savā dvēselē.

Autora komentārsAtvērt
Atlants