Reiz kādā nelielā ciemā, netālu no mežmalas, dzīvoja kāda ģimene. Tā kā ģimene bija nabadzīga, viņi dažādos veidos centās iegūt sev kaut nedaudz bagātības, bet vienmēr nekas nesanāca pa viņu prātam. Kādu dienu, negaisa un vētras laikā, viņi devās pie vecas sievietes, kuru turēja aizdomās par maģijas pielietošanu pašlabuma gūšanai. Sievietes māja atradās dziļāk mežā, jo ciema vecākais bija viņu aizsūtījis prom no ciema, baidoties no nelaimes, ko viņa varētu sagādāt viņam un ciema iedzīvotājiem. Pāris devās caur spēcīgo ziemeļu vēju, lūstot kokiem zem kājām un ik pa laikam paslīdot uz glumajām, pagājušā rudens lapām, viņi sasniedza mērķi- nonāca pie vecās sievietes mājas. Viņi divas reizes pieklauvēja un gaidīja, kad kāds aicinās iekšā, bet vienīgā skaņa, ko viņi dzirdēja bija vēja šalkas un koku brakšķēšana. Nodomādami, ka sieviete nedzird klauvējienus, viņi ar nelielām bailēm un uztraukumu, devās iekšā istabā. Salijuši viņi kautrīgi un klusi ienāca istabā. Istabā bija maiga, sarkanīga noskaņa, kreisajā malā kurējās uguns, ik pa laikam spēlējoties ar oglēm, kuras iezaigojās te melnas, te koši sarkanas. Viņi ievēroja melno kaķi, kurš drūmi un bezcerīgi palūkojās uz tikko ienākušajiem cilvēkiem. …
