"Mēs, latvieši, neesam tik bagāti ar cilvēkiem, lai nevīžīgi un vieglprātīgi rīkotos ar dzīvo materiālu. Mazai tautai katrs indivīds ir vērtīgs." (Z.Mauriņa)

Jau sensenos laikos cilvēki atbrīvojās no “liekajiem”, toreiz gan lielākoties slimajiem bērniem. Tos atstāja likteņa varā, un dabiskas atlases ceļā tie aizgāja bojā. Tie bija slimi, vairākums kropli bērni, kuri nespēja sevi aprūpēt, sagādāt pārtiku – vārdsakot, izdzīvot. Tas bija ļoti, ļoti sen – pirmatnējā sabiedrībā, kad katram cilvēkam vajadzēja rūpēties par sevi un izcīnīt savu vietu uz pasaules. Toreiz tēvs izlēma bērna likteni, mūžu un vispār eksistenci. Mātei bija liels negods, ja piedzima vājš, slimīgs vai kropls bērns. Taču tajā laikā vēl neviens nedomāja par to, ka varētu bērnu nogalināt mātes miesās. Ja sieviete palika stāvoklī, tad viņa arī šo bērnu iznēsāja un dzemdēja. Tajos laikos nebija alternatīvas iespējas.
Attīstījās cilvēce un izveidojās arī ļoti daudz problēmu. Sievietes kļuva patstāvīgākas un sāka par savu likteni izlemt pašas. Kādreiz tēvi nolēma ar ko meita precēsies, pie kam to izdarīja, kad meita vēl gulēja šūpulī. Mūsdienās katra sieviete var izvēlēties, ko viņa darīs, ar ko precēsies un kā vēlēsies nodzīvot savu dzīvi. Tagad vairs nevajag slimus bērnus pakļaut dabiskās atlases procesam, jo tas vairs nav nepieciešams, jo šiem bērniem ir izveidoti speciāli aprūpes centri un bērnu nami. Es domāju, ka tagad cilvēkam ir daudz vieglāk dzīvot, nekā tas bija sensenos laikos.
Jo vairāk cilvēce ir attīstījusies, jo lielāku varu iegūst cilvēks. Paši cilvēki uzskata, ka, piemēram, lācis ir ļoti bīstams, jo tas spēj nogalināt cilvēku... Jā..., bet ko cilvēks dara pats? Pasaulē notiek daudzi kari, kuros aiziet bojā miljoniem nevainīgu cilvēku. Bet arī šos karus ir radījis neviens cits kā vienīgi cilvēks. Šajos karos aiziet bojā bērni, sievietes, parasti iedzīvotāji, kuri ne pie kā nav vainīgi.

Vārdu analīze.

bērniem – patst.v.; dekl.v.; lietv.; sugas v.; pirmat.v.; 1. dekl.; vīr.dz.; dsk. D.
tēvs – patst.v.; dekl.v.; lietv.; sugas v.; pirmat.v.; 1. dekl.; vīr.dz.; vsk. N.
iedzīvotāji – patst.v.; dekl.v.; lietv.; sugas v.; atv.v. ar pried. ie-, pied. –o-, -āj-; 1. dekl.; vīr.dz.; dsk. N.
dzīvību – patst.v.; dekl.v.; lietv.; sugas v.; atv.v. ar pied. –īb-; 4. dekl.; siev.dz.; vsk. A.
tautai – patst.v.; dekl.v.; lietv.; sugas v.; pirmat.v.; 4. dekl.; siev.dz.; vsk.D.

liela- patst.v.; dekl.v.; īpašības v.; pirmat.v.; kādības; pamatpakāpe; nenot. galotne; siev.dz.; vsk. N.
veselu – patst.v.; dekl.v.; īpašības v.; pirmat.v.; kādības; pamatpakāpe; nenot.galotne; vīr.dz. vsk. A.…